Vēsture

Autore: T.Bekeša

     Nozīmīga loma pārtikā vienmēr ir bijusi pienam, jo tas satur organismam nepieciešamās barības vielas.
     Pēc vispāratzīta uzskata, mājlopu slaukšana un to piena izmantošana uzturā sākusies aptuveni vienā laikā ar lopkopības ieviešanos. Ar vēlo bronzas laikmetu (1.g.t.pr.Kr.) saista piena produktu – biezpiena un siera
gatavošanu un izmantošanu pārtikā. Par to liecina daudzās senajās dzīvesvietās Eiropā atrastie īpatnējie māla trauki – kāstuves. Māla kāstuves lielā skaitā atrastas arī Latvijā, Doles Ķivutkalna apmetnē. 
     Nav ziņu par to, kāda senatnē bijusi govju produktivitāte, bet zināmu priekšstatu var gūt, aplūkojot izslaukumu primitīvās lopkopības apvidos.
     Tā Kirgīzijā izslaukums no govs 20.gs. sākumā bija 300 - 500 litri piena gadā. Burjati izslaukuši tikai 12 – 18 spaiņus gadā, bet jakuti apmēram 60 spaiņus piena gadā no govs. Ievērojot Latvijas mēreno klimatu, var pieņemt, ka te izslaukums no vienas govs varēja būt 50 – 60 spaiņu gadā. Jāatceras, ka senās lopkopības primitīvajos apstākļos govis varēja slaukt galvenokārt vasaras periodā, kad bija
vislabākie mājlopu barošanas apstākļi. Vienas govs masa varēja būt ap 200 – 300 kg (mūsdienās 250 – 800 kg).
     Piena produkti uzturā, neapšaubāmi, lietoti visu laiku pēc pirmo lopkopju ienākšanas Latvijas teritorijā, taču to īpatsvars pārtikas bilancē bijis neliels pat vēlajā dzelzs laikmetā (8.-12.gs.). Govis bija sīka auguma un deva maz piena. Krējumu šajā periodā nostādināja un sviestu kūla seklās, grebtās koka bļodās ar koka karotēm.         
     Pirmo pienotavu dibināšanas laiks un Latvijas piensaimniecības uzplaukuma laiks sakrīt ar Valsts prezidenta, Dr. Kārļa Ulmaņa agronomiskās darbība uzsākšanu. Pēc spēka, ar ko darbināja separatorus un kuļmucas pienotavās, izšķīra tvaika, motora, ūdens, elektriskās un rokas pienotavas.
     Vēl Latvijas brīvvalsts pirmajos pastāvēšanas gados, kad pienotavu būvei pietrūka vajadzīgi līdzekļu, valstī visplašāk pazīstamās bija rokas tipa pienotavas. K.Ulmanis interesējās par racionālu lopkopību un piensaimniecību. Viņš ierosināja dibināt pienotavas uz kopdarbības pamatiem. K.Ulmanim pieder arī ideja par piensaimnieku sabiedrību izveidošanu.
     Piensaimnieku sabiedrības rūpējās par pienotavu uzturēšanu un saražotās produkcijas realizāciju.
     Latvijā pirmā piensaimnieku sabiedrība līdz ar pienotavu nodibināta 1909.gadā Spārē. Pirms I Pasaules kara Latvijā tika nodibinātas 88 piensaimnieku sabiedrības, no tām 52 Vidzemē, 27 Zemgalē, 9 Kurzemē. Latgalē tajā laikā nebija nevienas piensaimnieku sabiedrības.
     Ar 1927.gadu sākās piensaimnieku sabiedrību skaita samazināšanās un mazo pienotavu apvienošanās, lai samazinātu piena pārstrādes izdevumus. Tālāko piensaimniecības attīstību Latvijā noteica Dr. K.Ulmaņa vadībā izstrādātais Likums par kopdarbības sabiedrībām, kas stājās spēkā 1937.gadā.
     Daugavpils apriņķa teritorijas ziņā plašajā Preiļu pagastā vēl 2937.gadā darbojas tikai divas piensaimnieku biedrības: Anspoku piensaimnieku biedrība, dibināta 1923.gadā un Jezupinavas piensaimnieku biedrība, dibināta 1924.gadā.
     Preiļu pilsētā Latvijas brīvvalsts laikā bija daudz lauksaimnieciski izmantojamās zemes. Pēc 1935.gada statistikas datiem uz neapbūvētajiem gruntsgabaliem Preiļos tik turētas 110 govis.

PREIĻU VALSTS SVIESTA RŪPNĪCA

Dibināta 1949.gada 10.jūlijā.
Pirmais direktors Jerofejevs P.

Ar direktora Jerofejeva Pāveli 1949.gada 11.jūlijā Preiļu valsts sviesta rūpnīcā uzsāk:
Meistars Bečs Jānis
Laboranti Bogdanova Anna un Skutele Solomeja
Vecākā strādniece Podskočeva Natālija
Motorists Vaļko Antons
Rūpnīcas pieņemšanas punkta vadītāja Aleksejeva Marija
Sargs Upenieks Antons
Strādnieki MaksimovaIrēna, Kirsanovs Kirils, Jevtušins S., Gavare Tekla
Māceklis Anspoks Pēteris

Rožupes pienotavas ēka.60-tie gadi
PVLMM PF F 9469

Veikala vadītāja Andrejeva Marija
Zirgkopji Skutelis Bronislavs un Dorofejevs Vasilijs
Un Preiļu valsts sviesta rūpnīcai pakļauto 18 krejotavu vadītāji.
Preiļu valsts sviesta rūpnīca tika likvidēta ar 1973.gada 1.janvāri, bet 66 tās darbinieki pieņemti darbā jaunizveidotajā Preiļu siera rūpnīcā.
Aglonas pienotava dibināta 1949.gada 8.jūlijā. Pirmais direktors Bernāns Boleslavs. Pienotavā darbā tika uzņemti astoņpadsmit strādājošie un deviņpadsmit tai pakļauto krejošanas punktu vadītāji.
Rožupes pienotava dibināta 1949.gada 11. jūlijā. Pirmais direktors Gorbačovs Aleksejs. Pienotava dibināšanas gadā nodrošināja darba vietas trīspadsmit strādājošiem.

PREIĻU SIERA RŪPNĪCA

Autore: Aina Pastore – Preiļu siera rūpnīcas laborante un
laboratorijas vadītāja laikā no 1979.-1987.gadam.

 

 

 

Rūpnīcas celtniecība. 60-to g. beigas,70-to g.sākums.
PVLMM PF F 4272/1

Uzbūvēta un nodota ekspluatācijā 1972.gada 30. novembrī ar ražošanas jaunu 2200 tonnas siera gadā.
Rūpnīca tika izveidota apvienojot Rožupes, Aglonas, Preiļu un Līvānu pienotavas un pārņemot savā pārziņā šo pienotavu apkalpošanas zonu.
Jaunajā ražošanas iekārtas. 1978.gadā rūpnīca jau ražoja vairāk nekā 3000 tonnas siera gadā, sviestu un 500 tonnas piena cukura.
Līdz 1986.gadam Preiļu siera rūpnīca bija Daugavpils piena kombināta filiāle.
1981.gadā tika veikta rūpnīcas siera ceha rekonstrukcija, uzstādīta automatizēta dāņu firmas Passilak siera ražošanas līnija ar jaudu 3650 tonnas siera gadā. 1983.gadā rūpnīca ražoja jau 5300 tonnas siera gadā. 1986.gada 1.augustā Preiļu siera rūpnīca tika iekļauta agrofirmas„Krasnij Oktjabrj sastāvā un saražoto produkciju eksportēja galvenokārt uz Krieviju.
1991.gada janvārī Preiļu siera rūpnīca izstājās no reorganizētās agrofirmas un uzsāka darbu kā patstāvīgs valsts uzņēmums
1994.gada 14.aprīlī uz valsts uzņēmuma Preiļu siera rūpnīca bāzes tika nodibināta akciju sabiedrība Preiļu siers. A/s Preiļu siers attīstās un paplašina savu sortimentu, ņemot vērā jaunās tirgus prasības. Uzņēmums ražo sierus Čeders un Baltija, lauku un skābkrējuma sviestu un pilnpiena produkciju. 80 % no saražotās produkcijas tiek eksportēts uz Dāniju, Holandi, Igauniju, Krieviju. Pilnpiena produkcija tiek realizēta Latvijas tirgū.
A/s Preiļu siers vadība nepārtraukti domā par uzņēmuma ražošanas paplašināšanu, jaunu tehnoloģiju ieviešanu, produkcijas kvalitātes un sortimenta uzlabošanu, strādājošo darba apstākļu uzlabošanu. 1999.gadā tika veikta autotransporta modernizācija un siera Čedars ražošanas līnijas modernizācija ar dāņu firmas Damrow palīdzību. Šī līnija ražo 2 tonnas siera stundā. 1999.gadā atklāts jauns veikals Preiļos un uzsākta jogurta ražošana. Saražotā siera produkcija tiek eksportēta uz Vāciju, Dāniju, Angliju.
Uzņēmumā darbojas dzesēšanas un ūdens attīrīšanas iekārtas, tas sevi pilnībā apgādā ar siltumu.
1980.gadā likti pamati Preiļu siera rūpnīcas palīgsaimniecībai. 1984.gadā uzceltas siltumnīcas 840 m2 platībā, kurās audzē ziedu un dārzeņus.
Uzņēmumā ir sava atpūtas bāze Zolvas ezera krastā, kura uzsākta veidot 1974.gadā.
No 1986.gada 16.februāra darbojas siera rūpnīcas folkloras ansamblis „Mūdernīki” Jāņa Teilāna vadībā.
2002.gadā a/s Preiļu siers strādā 295 darbinieki.

PĒTERIS ZUKULIS
29.07.1929. – 24.07.2002.

Autore: Aina Pastore – Preiļu siera rūpnīcas laborante un
laboratorijas vadītāja laikā no 1979.-1987.gadam.

     Dzimis Daugavpils apriņķa Aglonas pagastā. Bērnību pavadījis Zolvas ezera krastā, kur vēlāk, būdams Preiļu siera rūpnīcas direktors, ierīkojis atpūtas bāzi.
     Pamatizglītību ieguvis Aglonas pagasta Skudrīšu 7 gadīgajā skolā. Turpmākajai izglītībai naudu spiests nopelnīt pats. Divus gadus strādājis par veterinārstu, pēc tam divus gadus mācījies veterināriju Maltas sovhoztehnikumā.
     1950.gadā uzsācis dienestu Padomju armijā. Pēc nodienētajiem trīs gadiem un 8 mēnešiem, atgriezies dzimtajā pusē un gadu strādājis par kurinātāju. Nopelnīto naudu izlietojis tālākizglītībai un 1957. gadā absolvējis Kandavas lauksaimniecības tehnikuma Mehanizācijas nodaļu. Strādājis Aglonas profesionāli tehniskajā skolā par direktora vietnieku, kopā ar audzēkņiem piedalījies ražas novākšanā Kazahijā. Katrā darba vietā izpelnījies atzinību par ieguldījumiem jaunatnes izglītošanā un fiziskajā sagatavošanā.
     1967.gadā nodibinājis Daugavpils 38.profesionāli tehnisko skolu un bijis tās direktors.
     1968.gadā no Daugavpils norīkots darbā uz jaunās siera rūpnīcas celtniecību Preiļos.
     1972.gada 30. novembrī Pēteris Zakulis apstiprināts darbā par paša būvētās Preiļu siera rūpnīcas pirmo direktoru un vadījis to līdz slimībai 1988.gadā.
     Pēteris Zukulis vienmēr rūpējies par rūpnīcas attīstību. Ir vairāku racionalizācijas priekšlikumu un izgudrojumu autors un līdzautors.
     1976.gadā kopā ar autoru kolektīvu saņēmis PSRS Ministru Padomes prēmiju 5000 rbļ. apmērā par Preiļu siera rūpnīcas celtniecības projekta izstrādāšanu un realizēšanu.
     1986.gadā apbalvots ar ordeni Goda zīme.
     Pēteris Zukulis ir Vissavienības Tautas Saimniecības Sasniegumu izstādes bronzas (1984.g.) un sudraba (1988.g.) medaļu laureāts.
     1989.gadā ar LPSR Augstākās Padomes Prezidija dekrētu Pēterim Zukulim piešķirts Nopelniem bagātā rūpniecības darbinieka goda nosaukums.
     Pēteris Zukulis – izcils, stingrs vadītājs. Fenomenāla atmiņa, izteikta intuīcija. Bija iemantojis autoritāti pārējo vadītāju vidū. Labi kontakti tika uzturēti ar vadošajiem piensaimniecības speciālistiem. Prasīgs pret speciālistiem, bet domāja par viņu darba apstākļu nodrošināšanu, arī sadzīves apstākļu uzlabošanu. Rūpējās par izejvielu racionālu izmantošanu, ieviesa bezatkritumu tehnoloģiju ražošanā un maksimālu taupības režīmu rūpnīcā. Bija labs draugs. Gādājās par rūpnīcas apzaļumošanu. Nekad neaizmirsa pateikt „Paldies!” par labi padarītu darbu. Direktors vienmēr lepojās ar savu rūpnīcu un savu Latgali. 

A/S PREIĻU SIERS

Autore: Lolita Valdone
A/S Preiļu siers projektu administratore

     Akciju sabiedrība „Preiļu siers” ir dibināta 1972.gadā kā valsts uzņēmuma „Daugavpils piena kombināts” struktūrvienība „Preiļu siera rūpnīca”. Nodibinot uzņēmumu, tika apvienotas četras pienotavas – Preiļu, Līvānu, Aglonas un Rožupes. Preiļu siera rūpnīcā tika uzstādīts dāņu firmas LODINGS siera „Čedars” ražošanas iekārtu komplekts, tomēr iegādātās iekārtas bija mazražīgas un nepilnīgas, tāpēc pirmajā darbības gadā sierotava izgatavoja 1222 tonnas sviesta un 813 tonnas siera. Savukārt, 1975.gadā tika saražots jau 1492 tonnas sviesta, 2207 tonnas siera un 393 tonnas piena cukura. Kopš 1978. gada uzņēmums saražo vairāk nekā 3000 tonnas siera gadā, kā arī papildus tika ražots sviests un piena cukurs.
     Rūpnīcas otrreizējo piedzimšanu var attiecināt uz 1981.gadu, kad tiek veikta siera ceha rekonstrukcija, kuras laikā novecojušās iekārtas tiek nomainītas uz automatizētu dāņu firmas PASSILAC siera „Čedars” ražošanas līniju. Rūpnīcas rekonstrukcija tiek pabeigta 1983.gadā. Prasmīgi apgūstot jaunās iekārtas, Preiļu siera rūpnīca gadā saražoja 5300 tonnas siera PSRS tirgum.
     1986.gadā rūpnīca tiek atdalīta no Daugavpils piena kombināta, un tiek pievienota Preiļu rajona paju sabiedrībai - agrofirmai „Turība”.
     1990.gada 1.janvārī Preiļu siera rūpnīca tika atdalīta no agrofirmas „Turība” un turpmāk atrodas Lauksaimniecības ministrijas pārziņā. 1991.gada 8.oktobrī rūpnīca reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā kā valsts uzņēmums „Preiļu siera rūpnīca”.
     1993.gada 18.janvārī tiek pieņemts LR likums par lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumu privatizāciju. Privatizācijas gaitā, 1994.gada 14.aprīlī uz valsts uzņēmuma „Preiļu siera rūpnīca” bāzes tiek dibināta akciju sabiedrība „Preiļu siers”, kurā dibināšanas brīdī strādāja 280 darbinieku. Uzņēmuma privatizācija tika pabeigta 1997.gadā.
     Mērķtiecīgi attīstot uzņēmuma ražošanu, a/s „Preiļu siers” 1999.gada 19.martā ir saņēmusi LR Valsts veterinārā dienesta sertifikātu Nr. 004/99 par atbilstību ES direktīvas 92/46 EEC prasībām un tiesībām eksportēt produkciju uz ES dalībvalstīm, un jau 2001.gadā ir lielākais siera eksportētājs Latvijā uz ES valstīm.
     a/s „Preiļu siers” jau darbības pirmsākumiem pilnībā apgādā sevi ar uzņēmuma darbībai nepieciešamajiem resursiem un pakalpojumiem – ūdeni, siltumu, aukstumu, paši veic notekūdeņu attīrīšanu.
     No a/s „Preiļu siers” uzņēmuma dibināšanas brīža nepārtraukti tiek veikta ražotnes attīstība. Tas tiek panākts, gan ieguldot uzņēmuma peļņu un citus savus līdzekļus, gan piesaistot Latvijas kredītiestāžu aizdevumus, arī SAPARD un ES struktūrfondu finansējumu.
     2004.gada 01.decembrī tika pabeigta projekta „Piena pieņemšanas un glabāšanas punkta modernizācija” realizācija SAPARD programmas ietvaros. Projekta rezultātā tika modernizēts piena pieņemšanas cehs, kas ļāva palielināt piena iepirkšanas apjomu un pilnīgāk izmantot siera ražošanas līniju jaudas, kuras šobrīd ir 4 tonnas gatavā produkta stundā. Kopējā projekta vērtība: 395786 Ls, no tā sabiedriskais finansējums – 196969,65 Ls apmērā.
     Projekta galvenais mērķis bija: uzlabot piena pirmapstrādes tehnoloģisko procesu, piegādātās izejvielas kvalitāti.
     Jaunās piena pieņemšanas telpas ir ierīkotas tiešā siera ceha tuvumā. Būvniecībā un tehnoloģiju iegādē ievērotas visas normatīvo aktu paredzētās prasības un nozares attīstības tendences.
     Saskaņā ar ES Direktīvām 92/46/EEK, ar ko paredz veterinārsanitārās prasības attiecībā uz svaiga piena, termiski apstrādāta piena un piena produktu ražošanu un laišanu tirgū un 93/43/EEK, ar ko paredz prasības par pārtikas produktu higiēnu, piena pārstrādes uzņēmumiem ir noteikta virkne prasību, kuru izpilde un patstāvīga uzturēšana nav iespējama bez modernām laboratorijas izejvielas un produkcijas kvalitātes testēšanas metodēm, atbilstošām iekārtām.
     Tāpēc tika izmantota ES struktūrfondu finansējuma iespēja. 2004. gada augustā tika iesniegts projekts „Laboratorijas un kvalitātes kontroles tehnikas iegāde” ES struktūrfondu (ELVGF) pasākuma „Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana” ietvaros.
     Projekta mērķis bija:
        - modernizēt un paplašināt izejvielas un gatavās produkcijas testēšanas metodes,
        - paātrināt izejvielas šķirošanu un tālāku virzību ražošanas procesā, atbilstoši noteiktai šķirai
     Iekārtu iegāde notika 2004.gada decembra beigās un 2005,gada janvārī, pavisam iegādātas un laboratorijas telpās uzstādītas 54 dažādas iekārtas un aprīkojums 192679 Ls vērtībā. No tā saņemts sabiedriskais finansējums 93564 Ls apmērā.
     Ir iegādāts līdz šim iztrūkstošais laboratorijas un kvalitātes kontroles aprīkojuma komplekts, kas nodrošinās spēkā esošām prasībām atbilstošas izejvielas pieņemšanu un tehnoloģisko procesu norises uzraudzību, kas, savukārt, ir priekšnoteikums kvalitātes, higiēnas un pārtikas drošības prasībām atbilstošu produktu ražošanai piena pārstrādes uzņēmumā.
     Projekta realizācijas rezultātā tiks uzlabots, modernizēts esošās laboratorijas darbs kopumā. Piešķirot papildus telpas laboratorijas vajadzībām, ir nodalīta (telpiski) izejvielas laboratorija no ražošanas mikrobioloģijas un ķīmijas laboratorijām. Līdz ar to nekrustosies tīrā un netīrā zona laboratorijas plūsmās. Izejvielas mikobioloģiskās analīzes tiks pārnestas veikšanai atsevišķās telpās, kas nekrustosies ar gatavās produkcijas, tehnoloģisko procesu kontroles analīzēm.
     Kompakti tiks izvietotas piena paraugu testēšanas iekārtas (temperatūra, blīvums, organoleptika, somatisko šūnu skaits, baktēriju kopskaits, inhibitoru klātbūtne, tauku un olbaltumvielu saturs, sasalšanas punkts). Rezultātā tiks ietaupīts laborantu un pārējā personāla laika patēriņš, kas līdz šim tika tērēts, analīzes veicot pa daļām un dažādās telpās.
     Mikrobioloģijas laboratorijai tika uzlabots telpu izvietojums, kas pilnībā atbildīs standartam (LVS/ISO.721.8). Tika izveidota priekštelpa apmeklētāju pieņemšanai un piegādāto paraugu saņemšanai, vēl atsevišķa telpa - barotņu pagatavošanai.
     Par vērtīgāko iegādāto iekārtu ir uzskatāma baktēriju kopskaita analizators. Šīs vienas iekārtas vērtība veido 1/3 daļu no visa projekta izmaksām. Iekārta uzņēmuma laboratorijas aprīkojumā parādījusies pirmo reizi, bet uzskatāma par galveno iekārtu piena kvalitātes noteikšanā.
     Projekta realizācija radīs priekšnosacījumus veikt uzņēmuma testēšanas laboratorijas akreditāciju saskaņā ar MK noteikumiem Nr.251 Piena un piena produktu aprites noteikumi.
     Laboratorijas modernizēšana dos būtisku ieguvumu ne tikai uzņēmumam, bet arī piena ražotājiem, kas vēlas ražot kvalitatīvu pienu. Būs iespējams veikt jebkuru interesējošu analīzi, saņemt konsultācijas.
     Ar mērķi – kāpināt ražošanas apjomus, uzņēmums 2005.gadā ir iegādājies un arī nodevis ekspluatācijā otru siera ražošanas līniju. Jaunā Čedara siera iekārta ir izmaksājusi 2,7 milj. Ls. Vienlaicīgi ir iegādātas un uzstādītas arī jaunas siera iepakošanas iekārtas. Investīcijas tika finansētas ar bankas aizdevumu.
     Realizējot iepriekš minētos ražošanas attīstības projektus, a/s „Preiļu siers” ir izdevies samazināt produkcijas pašizmaksu, kas nodrošina rentablu uzņēmuma saimniecisko darbību.
     Veikto investīciju apjoms uzņēmumā gadu no gada ir audzis ne tikai naudas izteiksmē, bet arī procentos pret neto apgrozījumu. Laika periodā kopš 2002.gada investīciju kopapjoms ir ap 5 milj. Ls, kas ir 10 % no attiecīgā perioda neto apgrozījuma. Investīcijas veiktas, vadoties no ražošanas nepieciešamības un nozares attīstības tendencēm, tāpēc SAPARD un ES struktūrfondu finansējums ir piesaistīts samērā nelielā apjomā - tikai 290.5 tūkst. Ls. Rezultātā 94 % no veiktām investīcijām ir uzņēmuma finansējums.
     Līdz ar nemitīgiem ieguldījumiem attīstībā un veiktiem modernizācijas pasākumiem uzņēmuma pēdējo gadu saimnieciskās darbības galvenā iezīme ir ražošanas apjomu ievērojams pieaugums.

SAISTĪTIE UZŅĒMUMI