Autore: T.Bekeša

     Nozīmīga loma pārtikā vienmēr ir bijusi pienam, jo tas satur organismam nepieciešamās barības vielas.

     Pēc vispāratzīta uzskata, mājlopu slaukšana un to piena izmantošana uzturā sākusies aptuveni vienā laikā ar lopkopības ieviešanos. Ar vēlo bronzas laikmetu (1.g.t.pr.Kr.) saista piena produktu – biezpiena un siera
gatavošanu un izmantošanu pārtikā. Par to liecina daudzās senajās dzīvesvietās Eiropā atrastie īpatnējie māla trauki – kāstuves. Māla kāstuves lielā skaitā atrastas arī Latvijā, Doles Ķivutkalna apmetnē. 

     Nav ziņu par to, kāda senatnē bijusi govju produktivitāte, bet zināmu priekšstatu var gūt, aplūkojot izslaukumu primitīvās lopkopības apvidos.

     Tā Kirgīzijā izslaukums no govs 20.gs. sākumā bija 300 - 500 litri piena gadā. Burjati izslaukuši tikai 12 – 18 spaiņus gadā, bet jakuti apmēram 60 spaiņus piena gadā no govs. Ievērojot Latvijas mēreno klimatu, var pieņemt, ka te izslaukums no vienas govs varēja būt 50 – 60 spaiņu gadā. Jāatceras, ka senās lopkopības primitīvajos apstākļos govis varēja slaukt galvenokārt vasaras periodā, kad bija
vislabākie mājlopu barošanas apstākļi. Vienas govs masa varēja būt ap 200 – 300 kg (mūsdienās 250 – 800 kg).

     Piena produkti uzturā, neapšaubāmi, lietoti visu laiku pēc pirmo lopkopju ienākšanas Latvijas teritorijā, taču to īpatsvars pārtikas bilancē bijis neliels pat vēlajā dzelzs laikmetā (8.-12.gs.). Govis bija sīka auguma un deva maz piena. Krējumu šajā periodā nostādināja un sviestu kūla seklās, grebtās koka bļodās ar koka karotēm.         

     Pirmo pienotavu dibināšanas laiks un Latvijas piensaimniecības uzplaukuma laiks sakrīt ar Valsts prezidenta, Dr. Kārļa Ulmaņa agronomiskās darbība uzsākšanu. Pēc spēka, ar ko darbināja separatorus un kuļmucas pienotavās, izšķīra tvaika, motora, ūdens, elektriskās un rokas pienotavas.

     Vēl Latvijas brīvvalsts pirmajos pastāvēšanas gados, kad pienotavu būvei pietrūka vajadzīgi līdzekļu, valstī visplašāk pazīstamās bija rokas tipa pienotavas. K.Ulmanis interesējās par racionālu lopkopību un piensaimniecību. Viņš ierosināja dibināt pienotavas uz kopdarbības pamatiem. K.Ulmanim pieder arī ideja par piensaimnieku sabiedrību izveidošanu.

     Piensaimnieku sabiedrības rūpējās par pienotavu uzturēšanu un saražotās produkcijas realizāciju.

     Latvijā pirmā piensaimnieku sabiedrība līdz ar pienotavu nodibināta 1909.gadā Spārē. Pirms I Pasaules kara Latvijā tika nodibinātas 88 piensaimnieku sabiedrības, no tām 52 Vidzemē, 27 Zemgalē, 9 Kurzemē. Latgalē tajā laikā nebija nevienas piensaimnieku sabiedrības.

     Ar 1927.gadu sākās piensaimnieku sabiedrību skaita samazināšanās un mazo pienotavu apvienošanās, lai samazinātu piena pārstrādes izdevumus. Tālāko piensaimniecības attīstību Latvijā noteica Dr. K.Ulmaņa vadībā izstrādātais Likums par kopdarbības sabiedrībām, kas stājās spēkā 1937.gadā.

     Daugavpils apriņķa teritorijas ziņā plašajā Preiļu pagastā vēl 2937.gadā darbojas tikai divas piensaimnieku biedrības: Anspoku piensaimnieku biedrība, dibināta 1923.gadā un Jezupinavas piensaimnieku biedrība, dibināta 1924.gadā.

     Preiļu pilsētā Latvijas brīvvalsts laikā bija daudz lauksaimnieciski izmantojamās zemes. Pēc 1935.gada statistikas datiem uz neapbūvētajiem gruntsgabaliem Preiļos tik turētas 110 govis.

PREIĻU VALSTS SVIESTA RŪPNĪCA

Dibināta 1949.gada 10.jūlijā.
Pirmais direktors Jerofejevs P.

Ar direktora Jerofejeva Pāveli 1949.gada 11.jūlijā Preiļu valsts sviesta rūpnīcā uzsāk:
- Meistars Bečs Jānis
- Laboranti Bogdanova Anna un Skutele Solomeja
- Vecākā strādniece Podskočeva Natālija
- Motorists Vaļko Antons
- Rūpnīcas pieņemšanas punkta vadītāja Aleksejeva Marija
- Sargs Upenieks Antons
- Strādnieki MaksimovaIrēna, Kirsanovs Kirils, Jevtušins S., Gavare Tekla
- Māceklis Anspoks Pēteris

Rožupes pienotavas ēka.60-tie gadi
PVLMM PF F 9469

- Veikala vadītāja Andrejeva Marija
- Zirgkopji Skutelis Bronislavs un Dorofejevs Vasilijs
- Un Preiļu valsts sviesta rūpnīcai pakļauto 18 krejotavu vadītāji.

      Preiļu valsts sviesta rūpnīca tika likvidēta ar 1973.gada 1.janvāri, bet 66 tās darbinieki pieņemti darbā jaunizveidotajā Preiļu siera rūpnīcā.

      Aglonas pienotava dibināta 1949.gada 8.jūlijā. Pirmais direktors Bernāns Boleslavs. Pienotavā darbā tika uzņemti astoņpadsmit strādājošie un deviņpadsmit tai pakļauto krejošanas punktu vadītāji.

      Rožupes pienotava dibināta 1949.gada 11. jūlijā. Pirmais direktors Gorbačovs Aleksejs. Pienotava dibināšanas gadā nodrošināja darba vietas trīspadsmit strādājošiem.

PREIĻU SIERA RŪPNĪCA

Autore: Aina Pastore – Preiļu siera rūpnīcas laborante un
laboratorijas vadītāja laikā no 1979.-1987.gadam.

Rūpnīcas celtniecība. 60-to g. beigas,70-to g.sākums.
PVLMM PF F 4272/1

      Uzbūvēta un nodota ekspluatācijā 1972.gada 30. novembrī ar ražošanas jaunu 2200 tonnas siera gadā.

      Rūpnīca tika izveidota apvienojot Rožupes, Aglonas, Preiļu un Līvānu pienotavas un pārņemot savā pārziņā šo pienotavu apkalpošanas zonu.

      Jaunajā ražošanas iekārtas. 1978.gadā rūpnīca jau ražoja vairāk nekā 3000 tonnas siera gadā, sviestu un 500 tonnas piena cukura.

      Līdz 1986.gadam Preiļu siera rūpnīca bija Daugavpils piena kombināta filiāle.

      1981.gadā tika veikta rūpnīcas siera ceha rekonstrukcija, uzstādīta automatizēta dāņu firmas Passilak siera ražošanas līnija ar jaudu 3650 tonnas siera gadā. 1983.gadā rūpnīca ražoja jau 5300 tonnas siera gadā. 1986.gada 1.augustā Preiļu siera rūpnīca tika iekļauta agrofirmas„Krasnij Oktjabrj sastāvā un saražoto produkciju eksportēja galvenokārt uz Krieviju.

      1991.gada janvārī Preiļu siera rūpnīca izstājās no reorganizētās agrofirmas un uzsāka darbu kā patstāvīgs valsts uzņēmums

      1994.gada 14.aprīlī uz valsts uzņēmuma Preiļu siera rūpnīca bāzes tika nodibināta akciju sabiedrība Preiļu siers. A/s Preiļu siers attīstās un paplašina savu sortimentu, ņemot vērā jaunās tirgus prasības. Uzņēmums ražo sierus Čeders un Baltija, lauku un skābkrējuma sviestu un pilnpiena produkciju. 80 % no saražotās produkcijas tiek eksportēts uz Dāniju, Holandi, Igauniju, Krieviju. Pilnpiena produkcija tiek realizēta Latvijas tirgū.

      A/s Preiļu siers vadība nepārtraukti domā par uzņēmuma ražošanas paplašināšanu, jaunu tehnoloģiju ieviešanu, produkcijas kvalitātes un sortimenta uzlabošanu, strādājošo darba apstākļu uzlabošanu. 1999.gadā tika veikta autotransporta modernizācija un siera Čedars ražošanas līnijas modernizācija ar dāņu firmas Damrow palīdzību. Šī līnija ražo 2 tonnas siera stundā. 1999.gadā atklāts jauns veikals Preiļos un uzsākta jogurta ražošana. Saražotā siera produkcija tiek eksportēta uz Vāciju, Dāniju, Angliju.

      Uzņēmumā darbojas dzesēšanas un ūdens attīrīšanas iekārtas, tas sevi pilnībā apgādā ar siltumu.

      1980.gadā likti pamati Preiļu siera rūpnīcas palīgsaimniecībai. 1984.gadā uzceltas siltumnīcas 840 m2 platībā, kurās audzē ziedu un dārzeņus.

      Uzņēmumā ir sava atpūtas bāze Zolvas ezera krastā, kura uzsākta veidot 1974.gadā.

      No 1986.gada 16.februāra darbojas siera rūpnīcas folkloras ansamblis „Mūdernīki” Jāņa Teilāna vadībā.

      2002.gadā a/s Preiļu siers strādā 295 darbinieki.

PĒTERIS ZUKULIS
29.07.1929. – 24.07.2002.

Autore: Aina Pastore – Preiļu siera rūpnīcas laborante un
laboratorijas vadītāja laikā no 1979.-1987.gadam.

     Dzimis Daugavpils apriņķa Aglonas pagastā. Bērnību pavadījis Zolvas ezera krastā, kur vēlāk, būdams Preiļu siera rūpnīcas direktors, ierīkojis atpūtas bāzi.

     Pamatizglītību ieguvis Aglonas pagasta Skudrīšu 7 gadīgajā skolā. Turpmākajai izglītībai naudu spiests nopelnīt pats. Divus gadus strādājis par veterinārstu, pēc tam divus gadus mācījies veterināriju Maltas sovhoztehnikumā.

     1950.gadā uzsācis dienestu Padomju armijā. Pēc nodienētajiem trīs gadiem un 8 mēnešiem, atgriezies dzimtajā pusē un gadu strādājis par kurinātāju. Nopelnīto naudu izlietojis tālākizglītībai un 1957. gadā absolvējis Kandavas lauksaimniecības tehnikuma Mehanizācijas nodaļu. Strādājis Aglonas profesionāli tehniskajā skolā par direktora vietnieku, kopā ar audzēkņiem piedalījies ražas novākšanā Kazahijā. Katrā darba vietā izpelnījies atzinību par ieguldījumiem jaunatnes izglītošanā un fiziskajā sagatavošanā.

     1967.gadā nodibinājis Daugavpils 38.profesionāli tehnisko skolu un bijis tās direktors.

     1968.gadā no Daugavpils norīkots darbā uz jaunās siera rūpnīcas celtniecību Preiļos.

     1972.gada 30. novembrī Pēteris Zakulis apstiprināts darbā par paša būvētās Preiļu siera rūpnīcas pirmo direktoru un vadījis to līdz slimībai 1988.gadā.

     Pēteris Zukulis vienmēr rūpējies par rūpnīcas attīstību. Ir vairāku racionalizācijas priekšlikumu un izgudrojumu autors un līdzautors.

     1976.gadā kopā ar autoru kolektīvu saņēmis PSRS Ministru Padomes prēmiju 5000 rbļ. apmērā par Preiļu siera rūpnīcas celtniecības projekta izstrādāšanu un realizēšanu.

     1986.gadā apbalvots ar ordeni Goda zīme.

     Pēteris Zukulis ir Vissavienības Tautas Saimniecības Sasniegumu izstādes bronzas (1984.g.) un sudraba (1988.g.) medaļu laureāts.

     1989.gadā ar LPSR Augstākās Padomes Prezidija dekrētu Pēterim Zukulim piešķirts Nopelniem bagātā rūpniecības darbinieka goda nosaukums.

     Pēteris Zukulis – izcils, stingrs vadītājs. Fenomenāla atmiņa, izteikta intuīcija. Bija iemantojis autoritāti pārējo vadītāju vidū. Labi kontakti tika uzturēti ar vadošajiem piensaimniecības speciālistiem. Prasīgs pret speciālistiem, bet domāja par viņu darba apstākļu nodrošināšanu, arī sadzīves apstākļu uzlabošanu. Rūpējās par izejvielu racionālu izmantošanu, ieviesa bezatkritumu tehnoloģiju ražošanā un maksimālu taupības režīmu rūpnīcā. Bija labs draugs. Gādājās par rūpnīcas apzaļumošanu. Nekad neaizmirsa pateikt „Paldies!” par labi padarītu darbu. Direktors vienmēr lepojās ar savu rūpnīcu un savu Latgali. 
 

A/S PREIĻU SIERS

Autore: Lolita Valdone
A/S Preiļu siers projektu vadītāja

     Akciju sabiedrība „Preiļu siers” ir izveidota 1972.gadā kā valsts uzņēmuma „Daugavpils piena kombināts” struktūrvienība „Preiļu siera rūpnīca”. Tika apvienotas četras pienotavas – Preiļu, Līvānu, Aglonas un Rožupes, kuru savāktais piens turpmāk tika pārstrādāts Preiļos.
     Uzņēmuma darbības sākumā piena pārstrādes tehnoloģisko procesu nodrošināja dāņu firmas LODINGS siera „Čedars” ražošanas iekārtu komplekts, tomēr iegādātās iekārtas bija mazražīgas un nepilnīgas, tāpēc pirmajā darbības gadā rūpnīca izgatavoja tikai 813 tonnas siera un 1222 tonnas sviesta. Apjomus izdevās nedaudz kāpināt un 1975.gadā tika saražotas 2207 tonnas siera, 1492 tonnas sviesta un 393 tonnas piena cukura. Kopš 1978. gada uzņēmums ražo jau vairāk par 3000 tonnām siera gadā.
     Rūpnīcas otrreizējo piedzimšanu var attiecināt uz 1981.gadu, kad tika veikta siera ceha rekonstrukcija un esošās iekārtas nomainītas uz automatizētu dāņu firmas PASSILAC siera „Čedars” ražošanas līniju. Rekonstrukcija tika pabeigta 1983.gadā.      Prasmīgi apgūstot jaunās iekārtas, Preiļu siera rūpnīca gadā saražoja 5300 tonnas siera PSRS tirgum.
     Uzņēmumam tā pastāvēšanas laikā ir vairākas reizes mainījies juridiskais statuss un īpašnieki:
          -    1986.gadā rūpnīca tika atdalīta no Daugavpils piena kombināta un pievienota Preiļu rajona agrofirmai „Krasnij Oktjabrj” (vēlāk mainīts nosaukums uz paju sabiedrība-agrofirma “Turība”).
          -    1991.gadā Preiļu siera rūpnīca tika atdalīta no „Turības” un dažus gadus atradās Lauksaimniecības ministrijas pārziņā. 1991.gada 8.oktobrī rūpnīca reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā kā valsts uzņēmums „Preiļu siera rūpnīca”.
          -    1993.gada 18.janvārī tika pieņemts LR likums par lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumu privatizāciju. Privatizācijas gaitā, 1994.gada 14.aprīlī uz valsts uzņēmuma „Preiļu siera rūpnīca” bāzes tika dibināta akciju sabiedrība „Preiļu siers”. Par sabiedrības īpašniekiem kļuva piena ražotāji, piena piegādātāji un uzņēmuma strādājošie. Uzņēmuma privatizācija tika pabeigta 1997.gadā. Arī 2022.gada sabiedrība joprojām ir 100% Latvijas kapitāla uzņēmums.
          -    Uzņēmuma vēsture ir apmetusi loku, un šobrīd a/s “Preiļu siers” koncerna sastāvā ir gan a/s “Latgales piens” (kopš 2001.g.), kura ražotne veidojās uz Daugavpils piena kombināta bāzes, gan SIA “Agrofirma “Turība”” (kopš 2015.g.).
     Mērķtiecīgi attīstot ražošanu un pārorientējoties uz Eiropas tirgu, a/s „Preiļu siers” 1999.gada 19.martā kā viens no pirmajiem Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem saņēma LR Valsts veterinārā dienesta sertifikātu Nr. 004/99 par atbilstību ES direktīvas 92/46 EEC prasībām un tiesībām eksportēt produkciju uz ES dalībvalstīm un jau 2001.gadā kļuva par Latvijas lielāko siera eksportētāju. Vidēji ap 95% no uzņēmumā ražotās produkcijas tiek pārdota ārpus Latvijas – gan uz Eiropas valstīm, gan Tuvajiem un Tālajiem Austrumiem, Āfriku.
     Nepārtraukti tiek veikta ražotnes attīstība. Tas tiek panākts, attīstībai novirzot uzņēmuma peļņu,  piesaistot kredītiestāžu aizdevumus, arī ES struktūrfondu finansējumu:
          -    2004.gadā tika īstenots projekts „Piena pieņemšanas un glabāšanas punkta modernizācija” SAPARD programmas ietvaros. Projekta rezultātā tika modernizēts piena pieņemšanas iecirknis, kas ļāva palielināt piena iepirkšanas apjomu.
Projekta galvenais mērķis bija: uzlabot piena pirmapstrādes tehnoloģisko procesu, piegādātās izejvielas kvalitāti. Jaunās piena pieņemšanas telpas ir ierīkotas tiešā siera ceha tuvumā. Būvniecībā un tehnoloģiju iegādē ievērotas visas normatīvo aktu paredzētās prasības un nozares attīstības tendences.
          -    2004.-2005. gados tika īstenots projekts „Laboratorijas un kvalitātes kontroles tehnikas iegāde” ES struktūrfondu (ELVGF) pasākuma „Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana” ietvaros. Projekta mērķis bija: modernizēt un paplašināt izejvielas un gatavās produkcijas testēšanas metodes, paātrināt izejvielas šķirošanu un tālāku virzību ražošanas procesā.
     Tika iegādāts iztrūkstošais laboratorijas un kvalitātes kontroles aprīkojuma komplekts, kas nodrošina spēkā esošām prasībām atbilstošas izejvielas pieņemšanu un tehnoloģisko procesu uzraudzību, kas, savukārt, ir priekšnoteikums kvalitātes, higiēnas un pārtikas drošības prasībām atbilstošu produktu ražošanai piena pārstrādes uzņēmumā.
     Projekta realizācijas rezultātā tika uzlabots, modernizēts esošās laboratorijas darbs kopumā. Piešķirot papildus telpas laboratorijas vajadzībām, tika telpiski nodalīta izejvielas laboratorija no ražošanas mikrobioloģijas un ķīmijas laboratorijām. Līdz ar to nekrustojās “tīrā” un “netīrā” zona laboratorijas plūsmās. Kompakti tika izvietotas piena paraugu testēšanas iekārtas (temperatūra, blīvums, organoleptika, somatisko šūnu skaits, baktēriju kopskaits, inhibitoru klātbūtne, tauku un olbaltumvielu saturs, sasalšanas punkts). Rezultātā tika ietaupīts laborantu un pārējā personāla laika patēriņš, kas līdz šim tika tērēts, analīzes veicot pa daļām un dažādās telpās.
     Tika izveidota priekštelpa apmeklētāju pieņemšanai un piegādāto paraugu saņemšanai, vēl atsevišķa telpa - barotņu pagatavošanai.
     Projekta realizācija radīja priekšnosacījumus uzņēmuma testēšanas laboratorijas  akreditācijai saskaņā ar MK noteikumiem Nr.251 Piena un piena produktu aprites noteikumi.
          -    Ar mērķi – kāpināt ražošanas apjomus, uzņēmums 2005.gadā ir iegādājies un arī nodevis ekspluatācijā otru siera ražošanas līniju. Divas siera ražošanas līnijas ļauj strādāt tām gan pa vienai, gan abām vienlaicīgi, tādejādi ražošanu pieskaņojot iepirktā piena apjomam un optimizējot ražošanas izmaksas. Vienlaicīgi ir iegādātas un uzstādītas arī jaunas siera iepakošanas iekārtas. Investīcijas tika finansētas ar bankas aizdevumu.
          -    2006.gadā īstenots projekts “Siera sūkalu pārstrādes ceha izveide”, kura ietvaros tika izveidota sauso piena produktu (sūkalu pulvera) ražotne. Ņemot vērā pieaugošo pārstrādātā piena apjomu un  a/s „Preiļu siers” attīstības plānus, kas paredzēja nozīmīgu siera ražošanas apjoma pieaugumu tuvākajos gados, bija neatliekami jārisina siera sūkalu izmantošanas problēma. Sūkalas, kas ir siera ražošanas blakusprodukts,  līdz 2006.gadam lielākoties tika izlietas uz lauksaimniecības laukiem to mēslošanai. Līdz ar to uzņēmums ļoti neefektīvi izmantoja šo blakusproduktu, kuru var izmantot tālākā pārstrādē, iegūstot vēl vienu preču produktu.
     Pārstrādes tehnoloģiskās līnijas siera sūkalu iebiezināšanai jauda ir paredzēta 18410 l/stundā. Gala produkts - siera sūkalu koncentrāts ar sausnas saturu ap 45%. Iekārtas piegādātājs – Vācijas uzņēmums TUCHENHAGEN DAIRY SYSTEMS GmbH. Savukārt, žāvēšanas iekārtas pārstrādes jauda - 2000 kg iebiezināto sūkalu stundā. Iekārtas piegādātājs - Slovākijas uzņēmums LUKRO s.r.o.  
     Iekārtas tika uzstādītas ražošanas korpusa brīvajās telpās. Projekta ietvaros tika veikti arī telpu iekšdarbi, tās piemērojot siera sūkalu pārstrādes vajadzībām. Atsevišķa telpa tika remontēta, piemērojot sausā siera sūkalu produkta uzglabāšanai. Tika iegādāts un uzstādīts arī attiecīgais noliktavas aprīkojums.
2008.gadā tika nodota ekspluatācijā otra sauso piena produktu ražošanas līnija. Rezultātā arī sauso piena produktu ražošanu, atkarībā no izejvielas apjoma, var īstenot ar katru līniju atsevišķi vai abām vienlaicīgi.
          -    2015.gadā ir īstenots projekts “Videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešana a/s “Preiļu siers””, kura ietvaros ir veikta uzņēmuma katlu mājas rekonstrukcija. Tika uzstādīts tvaika katls, kuram kā kurināmais jeb siltumnesējs tiek izmantota koksnes biomasa – šķelda, aizstājot līdz šim izmantoto dabasgāzi. Galvenie sasniedzami rezultāti: CO2 emisiju būtisks samazinājums un produkcijas pašizmaksas samazinājums uz kurināmā izdevumu rēķina. Iekārtu piegādātājs: Lietuvas uzņēmums ENERSTENA. Tvaika katla maksimālā jauda ir 8 MW, bet tas var strādāt plašā jaudas diapazonā: no 30% līdz 100%. Tas ir ļoti būtiski ražošanas tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai, jo pārstrādājamā piena apjoms un līdz ar to tvaika patēriņš ir svārstīgs kā pa diennakts stundām, tā arī pa sezonām.
          -     2020.gadā ir īstenots projekts “Čedara siera ražotnes modernizācija”, kura ietvaros nomainīti fiziski nolietojušies un morāli novecojušie PASSILAC siera gatavotāji. Līdz šim siera vārīšanas process bija pilnībā atkarīgs no darbinieka, kas vada un uzrauga šo procesu, profesionalitātes. Jaunākās paaudzes siera gatavotāji ir aprīkoti ar inovatīviem risinājumiem, kas maksimāli šajā procesā samazina cilvēciskā faktora ietekmi uz tehnoloģiskā procesa norisi un gala produkta kvalitāti. Siera gatavotāju piegādātājs: TETRA PAK.
          -    2019.-2020.gados uzņēmums ir veicis nozīmīgas investīcijas ražošanas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Investīciju mērķis: optimizēt un atslogot bioloģisko attīrīšanas procesu esošos aerotenkos. Ir iegādātas iekārtas notekūdeņu ķīmiskajai priekšattīrīšanai.
     Būvdarbi uzsākti 2019.gada oktobrī, bet pabeigti 2020.gada jūlijā. Būvuzņēmēji: SIA „Ošukalns celtniecība” un SIA „Preiļu santehniķis”. Projekta ietvaros ir veikti ievērojami būvdarbi: ir uzbūvēta priekšattīrīšanas iekārtu ēka 179 m2 platībā,, notekūdeņu izlīdzināšanas bufertvertne  ar 537 m3 lietderīgo tilpumu, rezerves dīķis ar 3114 m3 tilpumu, izbūvēti ceļi un laukumi, labiekārtota teritorija.
     Notekūdeņu priekšattīrīšanas tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai ir uzstādītas Nīderlandes uzņēmuma NIJHUIS INDUSTRIES iekārtas, kuras tika integrētas esošajā bioloģiskajā notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģiskajā procesā. Jaunais iekārtu komplekts nodrošina mehānisko priekšattīrīšanu (rupjās frakcijas noņemšanu), pēc tam seko daudzpakāpju ķīmiskā priekšattīrīšana - flotācija, kas veic daļēju notekūdeņu piesārņojuma noņemšanu. Tālāk seko bioloģiskā notekūdeņu attīrīšana, kad notiek galējā piesārņojuma noārdīšanas fāze.
     Šobrīd notekūdeņu attīrīšanas iekārtas spēj attīrīt līdz 1800 m3 ūdens diennaktī ar projektēto slodzi, kas atbilst 56 000 cilvēku ekvivalentam.
          -    2021.gadā, turpinot uzņēmuma “zaļo” kursu, uz šķeldas noliktavas jumta tika uzstādīta un nodota ekspluatācijā saules paneļu sistēma ar kopējo elektrisko jaudu 155,4 kW. Visa saražotā elektroenerģija tiek izmantota ražotnes pašpatēriņam.
     Sagaidot uzņēmuma 50 gadu jubileju, akciju sabiedrības attīstība neapstājas – ir uzsākti un tiek plānoti gan mazi, gan lieli projekti.
     Realizējot iepriekš minētos ražošanas attīstības projektus, a/s „Preiļu siers” ir izdevies samazināt produkcijas pašizmaksu, kas nodrošina rentablu uzņēmuma saimniecisko darbību.
     Līdz ar nemitīgiem ieguldījumiem attīstībā un veiktiem modernizācijas pasākumiem svarīga uzņēmuma saimnieciskās darbības iezīme ir ražošanas apjomu pieaugums. A/s “Preiļu siers” ir sasniedzis saražo siera daudzumu vairāk par 10 000 t - 2015.gadā.  Savukārt, vēsturiski lielākais saražotā siera apjoms ir 2019.gadā – 14 457 t.